Delna ir atbalstījusi un iestājusies par Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izveides nepieciešamību jau no pašiem
idejas aizsākumiem. Delna uzskata, ka KNAB ir organizācijas nozīmīgākais
valstiskais partneris cīņā pret korupciju. Tādējādi Delnai vienmēr ir bijis
svarīgi, ka KNAB vada profesionālis un institūcija ir stipra un neatkarīga –
tāda, kas spēj pildīt likumā noteiktās pamata funkcijas: korupcijas novēršanu,
apkarošanu un sabiedrības izglītošanu. Līdz ar ko visus šos gadus Delna ir
īpaši rūpīgi sekojusi līdzi KNAB darbam, to kritiski izvērtējot un reizē
veicinot iespējami efektīvāku KNAB darbību.
Lai arī sākotnēji politiskā elite bija atvērta dažādām
Delnas pretkorupcijas iniciatīvām un ierosinājumiem, pārliecināšanas darbs par
korupcijas novēršanas un apkarošanas institūcijas nepieciešamību kopumā ir
vērtējams kā smags, ko pierāda arī fakts, ka no idejas līdz KNAB izveidei
pagāja pieci gadi.
Ideju par korupcijas novēršanas un apkarošanas
institūcijas izveides nepieciešamību Latvijā 1997. gadā rosināja Pasaules
Banka, kas bija pārliecināta, ka šāda veida iestāde palīdzēs iedarbināt
pretkorupcijas programmas realizāciju, kas bija izveidota, un efektivizēt
pretkorupcijas darbu Latvijā. Savukārt par KNAB likuma pieņemšanu, kura
veidošanā aktīvi piedalījās arī Delna, lielā mērā ir jāpateicas Rietumiem – tā
kā Eiropas Savienība, NATO sekoja līdzi, kā šis jautājums Latvijā attīstās, tad
viņi aicināja to izveidot, un Latvija to arī darīja. No otras puses nevar
secināt, ka KNAB ir veidojums, kas ir pārņemts no ārpuses un tiešā veidā šeit
ieviests. KNAB likums tika rakstīts pietiekami ilgi, izvēršot dziļas diskusijas
un analīzi, kā panākt, ka birojs darbojas iespējami efektīvi un neatkarīgi.
Līdz ar ko KNAB ir adaptēts modelis Latvijas aktuālajai situācijai. Turklāt,
piemēram, nevienā citā pasaules valstī pretkorupcijas birojam nav politisko partiju
finanšu kontroles funkcijas, bet Latvijā paši politiķi to ieteica, negribot šo
funkciju nodot Centrālajai vēlēšanu komisijai, kā tas notiek citviet pasaulē un
ko eksperti ieteica arī Latvijai.
Delna ir sekojusi līdzi visiem līdzšinējiem KNAB vadītāja
konkursiem. Tieši KNAB vadītājs pēc būtības ir institūcijas neatkarības
garants, un jau sākotnēji, rakstot KNAB likumu, Delna nozīmīgu lomu pievērsa
vadītāja iecelšanas procedūras izstrādei. Delna kā savu panākumu un ieguldījumu
KNAB attīstībā uzskata arī to, ka, lai atrastu piemērotāko KNAB vadītāju, darba
grupa toreiz galu galā tomēr nonāca pie secinājuma, ka ir jārīko atklāts
konkurss, kurā Delna darbojās novērotāja statusā.
Likumdošanas kvalitātei ir pamata nozīme, lai vispār tiktu
noteikta un definēta iespējami neatkarīgāka institūcijas darbība, taču vadītājs
ir cilvēks, kuram ir jāspēj šo neatkarību nosargāt un būt nelokāmam savos
principos. KNAB priekšnieks līdzīgi kā, piemēram, Valsts kontroles vai
sabiedrisko mediju un to Ziņu dienesta vadītāji ir primārie neatkarības vārtu
sargātāji – viņiem tādiem būtu jābūt. Viņus nevar ietekmēt, lai vājinātu
institūcijas darba kvalitāti, ja viņi to nepieļauj.
Šodienas skatījumā I.Voika arī secinājusi, ka līdzšinējie
KNAB darbības kvalitātes nodrošinātāji ir bijuši izvēlētie vadītāji, kas ļāvuši
iestādei strādāt un tādējādi veicināt korupcijas novēršanu un apkarošanu
Latvijā. Būtiska nozīme ir bijusi arī pilsoniskās sabiedrības uzraudzības
lomai, kas ir sekojusi līdzi KNAB izveidei un tālākajai darbībai. Tomēr milzīga
loma cīņā pret korupciju ir politiskajam atbalstam, ko Latvijā jo īpaši pēdējo
gadu laikā neesam sajutuši. Varam atcerēties, piemēram, ilgstošos KNAB
priekšnieka meklējumus visos tā konkursos, kas līdz šim notikuši. Varam
atcerēties I. Emša valdības mēģinājumu 2004. gadā iecelt KNAB vadītāju bez
konkursa. Pateicoties Delnai un mediju spiedienam šī ideja nebija īstenojama.
Varam atcerēties, ka šajā konkursā tika apstiprināts vājākais no trim konkursa
pēdējās kārtas dalībniekiem – Aleksejs Loskutovs, lai arī Jutu Strīķi
neatkarīgā komisija bija atzinusi par visspēcīgāko. Varam atcerēties, ka
A.Loskutovs valdošajai koalīcija izrādījās nepatīkams pārsteigums, tādējādi
2006. gadā valdība uzbruka sev un partiju finansētājiem netīkamiem un
traucējošiem tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem. Varam atcerēties, ka uzreiz
pēc 2006. gada Saeimas vēlēšanām tika likvidēta Saeimas pretkorupcijas komisija
un ka 2007. gadā tika uzsākts pretlikumīgs mēģinājums atstādināt no amata KNAB
vadītāju, kad Delna organizēja trīs tautas iziešanas ielās, lai panāktu, ka tas
netiek pieļauts. Varam atcerēties, ka, lai arī 2007. gada pavasarī valdība
izteica atbalstu 13. starptautiskās pretkorupcijas konferences IACC
(International Anti-Corruption Conference) rīkošanai Latvijā 2008. gada
septembrī, gada beigās valdība to atteica, pamatojot lēmumu ar cīņu pret
inflāciju. Konference ir vispasaules pretkorupcijas pasākums, kurā piedalās ap
1200 dalībnieku no politiskās, biznesa, NVO, mediju un akadēmiskās vides.
Valdības lēmumsvērtējams kā vēl viens solis atpakaļ valsts pretkorupcijas politikā, jo
konference būtu bijusi iespēja parādīt Latvijas tautai un plašākai pasaulei, ka
valstij rūp korupcijas apkarošana. Šie notikumi pierāda, ka kopējā politiskā griba
cīnīties pret korupciju par godīgu un tiesisku valsti šo gadu gaitā Latvijā nav
bijusi prioritāte.
Tomēr, neskatoties uz valsts varas bīstamajiem
mēģinājumiem ietekmēt KNAB darba efektivitāti un iespējamos sasniegumus cīņā
pret korupciju valstiskā līmenī, 2008. gadā Latvija pirmo reizi Starptautiskajā
Korupcijas uztveres indeksā sasniedza piecu punktu robežu no 10. Visi rādītāji
zem pieciem punktiem tiek uzskatīti par īpaši satraucošiem. Lai arī Latvijai ir
vērojams pozitīvs progress, tomēr iegūtais rezultāts vēl ir zems un neliecina,
ka esam izkļuvuši no Eiropas korumpētāko valstu vides. Starptautiskais
Korupcijas uztveres indekss mēra to profesionālo iedzīvotāju grupu uztveri, kas
ir tieši saistītas ar korupcijas riska jomām.
Kopumā Delna secina, ka korupcijas apkarošanas ziņā KNAB
darbība šajos gados ir bijusi pārliecinoša, kas guvusi arī nozīmīgu iedzīvotāju
uzticēšanos un atbalstu. Tomēr viens no KNAB vājajiem darbības posmiem ir
saistāms ar sabiedrības izglītošanas funkciju, kas reizē ir gan KNAB, gan arī
politiskās elites atbildība, jo no vienas puses tas ir KNAB pienākums, ko
nosaka likums, bet no otras puses KNAB piešķirtie finanšu resursi ir
nepietiekami, lai attīstītu reālu sabiedrības izglītošanas darbu. Diemžēl KNAB
nav pildījis arī parauginstitūcijas lomu, kā tam vajadzētu būt labas
pārvaldības izpratnē. A. Loskutova darbā bija iezīmējamas interešu konflikta
pazīmes, kas jo īpaši šādai institūcijai nav pieļaujams, kā arī skandāls par
KNAB pazudušajiem finanšu līdzekļiem ir nopietns institūcijas reputācijas
drauds. A. Loskutova vadībā KNAB konsekventi atturējās arī no ētiskas dabas
kritēriju izvērtēšanas interešu konflikta situācijās, kā tas atklājās pārbaudē
par to, cik likumīgi 2004. gadā Valsts prezidentes dzīvesbiedrs pretendēja uz
zemes gabalu Jūrmalā, ko Delna arī asi kritizēja.
Kā Delnas panākums saistībā ar KNAB darbības un
pretkorupcijas vides uzlabošanu Latvijā ir KNAB Sabiedriski konsultatīvās
padomes izveide, par kura priekšsēdētāju 2004. gadā ievēlēja Delnas padomes
locekli un Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieku Valtu Kalniņu. Delna
vēl pirms paša KNAB izveides bija veikusi pētījumu, kas pierādīja, ka valstij
ir vērtīgs un nepieciešams nevalstisko organizāciju darbs dažādās valsts
iestāžu padomēs. KNAB padome izauga no Delnas iniciatīvas valsts pārvaldes un
sabiedrisko organizāciju sadarbībai. Tās mērķis ir nodrošināt sabiedrības
pārstāvju līdzdalību valsts korupcijas novēršanas politikas veidošanā,
īstenošanā un sabiedrības izglītošanā.
Kopumā var secināt, ka Delna visus šos gadus ir aktīvi
iestājusies par stipras un neatkarīgas vadošās valsts pretkorupcijas
institūcijas darbību, sekojot līdzi KNAB attīstībai un darbībai, kā arī
reaģējot ikvienā gadījumā, kas ir liecinājis, ka pastāv bažas par potenciālu
KNAB darbības vājināšanas mēģinājumu. Turklāt 2008. gadā Delna uzsāka KNAB
darbības monitoringa projektu, kas rada papildu iespēju tuvākajos divos gados
daudz plašāk un dziļāk analizēt KNAB darbību, reizē veicinot tā neatkarību un
efektivitāti.
