Politiskajām partijām ir viens no svarīgākajiem demokrātijas elementiem, jo tās pilda daudzas ļoti būtiskas funkcijas sabiedrības pārvaldīšanā. Partijas pirmām kārtām veido saikni starp iedzīvotājiem un valsts varu. Politiskā vara ir jebkuras politiskās partijas mērķis, lai varētu pārstāvēt noteiktu sabiedrības grupu intereses. Partijām bez šīs pārstāvniecības funkcijas ir arī virkne citu uzdevumu, tai skaitā sabiedrības politiskās līdzdalības nodrošināšana, politiskās socializācijas funkcija – indivīds tajās iegūst zināšanas un priekšstatu par politiskajām norisēm. Nozīmīgāko politisko ideju, lēmumu, priekšlikumi aizsākas politiskajās partijās. Tāpat partijas ir tās, kuras veido politisko eliti, atlasa valsts līderus - no sava vidus izvēlas pārstāvjus, kuri kandidē vēlēšanās un pēc ievēlēšanas ieņem amatus valsts pārvaldē, politiskajās institūcijās. Ņemot vērā visas šīs funkcijas, būtisks ir jautājums par to, kāda ir partiju iekšējā pārvalde, cik liela loma partijās tiek piešķirta biedriem, piemēram, lemjot par partijas vadītājiem, izpildinstitūciju locekļiem, partijas programmu, kā arī partijas vēlēšanu kandidātu sarakstu. Tādēļ varētu teikt, ka partiju iekšējai demokrātijai ir ļoti būtiska nozīme gan no procesa viedokļa – lai partiju biedri varētu līdzdarboties partijas dzīvē un audzēt kompetenci, iegūt politisko pieredzi, gan arī no rezultāta viedokļa – iekšējā demokrātija palīdz partijām precīzāk identificēt galvenās partijas elektorāta intereses, izraudzīties vēlētājiem vislabāko izvēli, ko partija var piedāvāt vēlēšanās, publiskos amatos utt. Tas, cik veiksmīgi un pēc kādiem iekšējiem principiem partijas veic minētās funkcijas, lielā mērā ietekmē demokrātijas kvalitāti, savukārt lēmumu pieņemšanas procedūras partijā lielā mērā atspoguļo partijas darbības metodes un principus vēlāk publiskajā politikā.

Eirobarometra dati liecina, ka Latvijā neuzticēšanās līmenis politiskajām partijām ir augstākais Eiropas savienības valstu vidū. 2008.gada rudenī 91% iedzīvotāju neuzticējās politiskajām partijām un šis neuzticēšanās līmenis jau vairākus gadus saglabājas vienmērīgi augsts (2007.gadā 88%). Neuzticēšanās politiskajām partijām Latvijā iet roku rokā ar zemu iedzīvotāju līdzdalību tajās. Latvijā līdzdalība politiskajās partijās ir viena no zemākajām Eiropā. Pēc dažādiem datiem Latvijā līdzdalība politiskajās partijās svārstās no 1.5% - līdz aptuveni 0.9% iedzīvotāju, kamēr vidējais rādītājs Eiropā ir 5%.

Ņemot vērā šīs tendences, Delna pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām īstenoja projektu “Cik demokrātiskas ir Latvijas politiskās partijas – vēlēšanu kandidātu izvirzīšanas kārtība un kritēŗiji 2009.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā un Jūrmalā”. Projekts tika īstenots divās daļās, no kurām

viena bija saistīta ar padziļinātu izpēti par vēlēšanu sarakstu veidošanu pirms pašvaldību vēlēšanām.

Savukārt otra projekta daļa bija deputātu kandidātu datu bāzes sagatavošana. Datu bāze ir

apskatāma Sabiedrības par atklātību - Delna mājas lapā www.delna.lv/lat/velesanas-2009.

Šis pētījums ir veikts ar mērķi noskaidrot lielāko politisko partiju praksi deputātu kandidātu

sarakstu veidošanā, analizējot partiju biedru iesaisti šajā procesā. Pētījumā tika analizēti partiju

darbību regulējošie normatīvie akti, partiju statūti. Lai noskaidrotu praksi vēlēšanu sarakstu

veidošanā, tika veiktas standartizētas intervijas ar partiju pārstāvjiem.

Projekta ietvaros tika veiktas 30 intervijas ar desmit lielāko partiju dažāda līmeņa pārstāvjiem Rīgā un Jūrmalā, lai iegūtu informāciju par partiju praksi vēlēšanu sarakstu veidošanā.

Projekta noslēgumā izstrādāts pētījums “Cik demokrātiskas ir Latvijas politiskās partijas? Vēlēšanu sarakstu veidošana pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām”, kas bija pirmais tāda veida pētījums Latvijā. Projekts tika īstenots ar Sorosa fonda – Latvija finansiālu atbalstu.

Partiju ziedotāju analīze

Pirms 2006.gada vēlēšanām Delna pievērsa uzmanību partiju ienākumiem, analizējot lielāko politisko partiju ziedotāju struktūru. Starpziņojuma ietvaros tika sniegts ieskats pirmajos secinājumos, analizējot partiju ienākumus laika periodā no 2005.gada 1. janvāra līdz pat 2006.gada maijam. Analīzes mērķis bija atklāt, vai pastāv savstarpēja sakarība starp ziedojumiem politiskajām partijām un lēmumiem par kadru izmaiņām valsts un pašvaldībai piederošo uzņēmumu padomēs un valdēs. Pētījumā konstatētie rezultāti to apstiprināja, tāpēc Delna pievērsa sabiedrības uzmanību problēmai, kad no vienas puses partijas caur uzņēmumu valdēm un padomēm saņem netiešu valsts finansējumu un no otras puses politizē valsts īpašumu pārvaldi, attālinoties no to darbības pamata. Analizējot partiju ziedojumus minētajā laika periodā tika secināts, ka, pirmkārt, vērojama partiju atkarība no lielajiem ziedotājiem. Otrkārt, visai nozīmīgu partiju ienākumu daļu veido ziedojumi no tām amatpersonām, kas ieņem amatus valsts vai pašvaldības uzņēmumu padomēs.

Ar pētījumu var iepazīties šeit.

Pētījums īstenots ar Open Society Institute finansiālo atbalstu