Korupcija pašvaldībās

Korupcija pašvaldībās

Korupcijas riski pašvaldībās ir saistīti ar visai plašām pašvaldību pilnvarām, lemjot par apbūves noteikumiem, piešķirot būvatļaujas vai pieņemot citus lēmumus, kam var būt būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un personu dzīves kvalitāti. Tāpat pašvaldības apsaimnieko ievērojamus finanšu resursus, tās organizē liela apjoma publiskos iepirkumus, apsaimnieko pašvaldības īpašumus utt. Plašās pilnvaras allaž ir bijušas saistītas ar korupcijas riskiem, jo tur satiekas publiskā un privātā sektora intereses. Pēdējo gadu laikā arvien biežāk izskan gadījumi, kuros par koruptīvu nodarījumu veikšanu ir aizturētas pašvaldību amatpersonas, dažas no pašvaldībām, piemēram, Jūrmala, Rīga, Zilupe u.c. ir piedzīvojušas vērienīgus korupcijas skandālus. Tādēļ korupcijas novēršana pašvaldībās ir kļuvusi par vienu no Delnas darbības prioritātēm. Sadarbība ar pašvaldībām ir bijusi vairāku Delnas īstenoto projektu neatņemama sastāvdaļa, tāpat īstenoti tieši ar pašvaldību jautājumiem saistīti projekti, kas aprakstīti zemāk.

Pretkorupcijas aktivitātes Rīgas pašvaldībā

2008.gada otrajā pusē ar Nīderlandes vēstniecības finansiālu atbalstu Delna uzsāka projektu “Pretkorupcijas pasākumi Rīgas domē – sabiedrības līdzdalība korupcijas mazināšanā”

, kura galvenais mērķis bija veicināt pretkorupcijas pasākumus Rīgas pašvaldībā un nodrošināt sabiedrības līdzdalību tajos. Projekta ietvaros Delna novēroja Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas sēdes, sagatavoja komentārus  pašvaldības ētikas kodeksam, Pilsētas attīstības departamenta reorganizācijas idejai u.c. Projekta ietvaros tika veikts arī plašāks pētījumspar korupcijas risku izvērtējumu trīs Rīgas domes departamentos – Pilsētas attīstības departamentā, Labklājības departamentā un Īpašuma departamentā. Pētījuma rezultāti tika publiskoti 2009.gada februārī. Lai noskaidrotu darbinieku viedokli par korupcijas novēršanas pasākumiem, tika veikta arī darbinieku aptauja. Savukārt pirms 2009.gada vēlēšanām Delna rīkoja publisku diskusiju - “Kāda būs pretkorupcijas politika Rīgā?”, kurā aicināja mēra amata kandidātus iepazīstināt ar iecerēm korupcijas mazināšanā ievēlēšanas gadījumā.

Projekta materiāli:

• Pētījums “Korupcijas risku izvērtējums trīs Rīgas domes departamentos”;
• “Pilsētas attīstības departamenta, Īpašuma departamenta un Labklājības departamenta darbinieku aptauja”;
•  Pētījumaprezentācija“Korupcijas risku izvērtējums trīs Rīgas domes departamentos”
•  Kāda būs pretkorupcijas politika Rīgā? - Delnas rīkotā Diskusija ar Rīgas mēra amata kandidātiem (video)

Citi resursi:

• Stafecka Līga. Rīgas pretkorupcijas atslēga. 10.02.2009. Politika.lv [http://www.politika.lv/temas/tiesiska_valsts_un_korupcija/rigas_pretkorupcijas_atslega]
• Vilka I.   Korupciju veicinošie strukturālie un institucionālie faktori pašvaldībās. V.Kalniņa redakcijā sagatavotajā Korupcijas C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā Nr.7 2008.gada pirmais pusgads. Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS [http://www2.providus.lv/public/27177.html]

Pašvaldības īpašuma apsaimniekošana Rīgā

No 2006.gada oktobra līdz 2007.gada janvārim Delna  veica pētījumu “Zemes resursu pārvaldības prakse un pilnveidošanas virzieni Rīgas domē”, kurā tika aplūkota Rīgas meža aģentūras, SIA "Rīgas nami" un SIA "Rīgas Pilsētbūvnieks". Pētījums tika veikts pamatojoties uz to, ka Rīgas pašvaldība ir lielākais zemes un nekustamās mantas īpašnieks Rīgas teritorijā un daļu no nekustamajiem īpašumiem apsaimnieko ar Rīgas domes īpašumu departamenta starpniecību, taču daļa no īpašumiem ir nodota aģentūru valdījumā vai ieguldīta pašvaldības kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Tā kā šīm institūcijām ir plaša rīcības brīvība, nepieciešams izveidot to kontroles un darbības regulācijas mehānismus. Pētījumā Delna norādīja uz vairākām problēmām šajā jomā un izstrādāja arī ieteikumus situācijas uzlabošanai. Kopumā nekustamo īpašumu apsaimniekošanas normatīvie akti un prakse vērtējama negatīvi, jo netiek sasniegta maksimālā īpašumu apsaimniekošanas efektivitāte, šajā jomā pastāv augsti korupcijas riski un iespēja darboties pretēji sabiedrības interesēm. Delna norāda uz ilgtermiņa politiskās plānošanas trūkumu vai nepietiekamu uzmanības pievēršanu šim pirmajam solim nekustamo īpašumu apsaimniekošanā. Esošie normatīvie akti, kas regulē nekustamo īpašumu iznomāšanas procesu, rada augstus korupcijas riskus un neļauj iegūt maksimālo labumu no iznomāšanas. Delna arī norāda uz būtisku atklātības trūkumu nekustamo īpašumu apsaimniekošanā. Kopumā secināts, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošanā vēl ir daudz darāms, lai šo procesu padarītu efektīvu, sabiedrības interesēm atbilstošu un novērstu tajā pastāvošos korupcijas riskus. Projektu atbalstīja Sorosa fonds Latvija.

Projekta materiāli:

•  “Zemes resursu pārvaldības prakse un pilnveidošanas virzieni Rīgas domē: 2. fāze”

Atklātība pašvaldību budžetos

2003.gadā ar Eiropas Komisijas Latvijā finansiālu atbalstu Delna īstenoja projektu “Atklātības principu ieviešana Latvijas pašvaldību budžetos”. Projekta galvenie mērķi bija palielināt vietējo pašvaldību budžeta caurspīdīgumu un pašvaldības vadītāju atbildību pret sabiedrību; sekmēt sabiedrības līdzdalību pašvaldībai svarīgu lēmumu pieņemšanā; veicināt nevalstisko organizāciju lomu pašvaldību budžeta plānošanā un kontrolē; nodot Delnas pieredzi pašvaldību budžeta analīzē, ieviešot atklātības principus. Projektā piedalījās četras Latvijas pašvaldības - Balvi, Bauska, Tukums un Cēsis, tādējādi pārstāvot visus Latvijas novadus. Projekta ietvaros Delna sadarbībā ar pašvaldību pārstāvjiem veica budžeta projektu sabiedriskās apspriešanas, kā arī sagatavoja izglītojošu materiālu “Kā saprast savas pašvaldības budžetu?”, ar kuru ir iespējams iepazīties Delnas birojā.

Projekta materiāli:

• Projekta “Pašvaldības budžeta sabiedriskā apspriešana. Valmieras pilsētas budžeta analīze” ziņojums.