Trauksmes cēlāju aizsardzība

 

- Ziņojums par Latviju. „ALTERNATĪVA KLUSĒŠANAI. Trauksmes cēlēju aizsardzība 10 Eiropas valstīs”.

- Kopsavilkums. „ALTERNATĪVA KLUSĒŠANAI. Trauksmes cēlēju aizsardzība 10 Eiropas valstīs”.

 - Transparency International rekomendētie principi trauksmes celšanas likumdošanai – 2009.gada novembris.

Projekta ietvaros Delna izstrādā ziņojumu par trauksmes cēlāju aizsardzību Latvijā, sniedzot pārskatu par valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pašreizējo praksi attiecībā uz trauksmes cēlāju aizsardzību valsts un privātajā sektorā, kā arī līdzdarbosies trauksmes cēlāju normatīvā regulējuma un izpratnes uzlabošanā. Projektu “Cel trauksmi skaļāk: trauksmes cēlāju veicināšana” (“Blowing the Whistle harder: Enhancing Whistleblower Project”) realizē starptautiskā pretkorupcijas organizācija „Transparency International”, projektu finansē Eiropas Komisija.

Trauksmes cēlājs ir persona, kura kā organizācijai piederoša persona (darbinieks, biedrs u.tml.) vai iepriekš piederējusi persona ziņo par neētisku vai prettiesisku rīcību atbildīgajai personai vai institūcijai sabiedrības interešu vadīta.

Trauksmes cēlāja rīcībai ir jābūt sabiedrības interešu vadītai, nevis balstītai personiskās interesēs vai aizvainojumā. Piemēram, par trauksmes celšanu šaurākajā izpratnē netiks uzskatīti gadījumi, kad persona ziņo par kopā ar darba kolēģi izdarīto pārkāpumu, lai noveltu visu atbildību uz darba kolēģi un pati izvairītos no atbildības. Tāpat par trauksmes celšanu netiks uzskatīti gadījumi, kad persona ir ziņojusi tikai tāpēc, ka par neziņošanu ir paredzēta kriminālatbildība, administratīvā atbildība, disciplināratbildība vai arī par ziņošanu ir paredzēta materiālā atlīdzība.

Trauksmes cēlāju motivācija, kādēļ viņi ziņo par korupcijas vai citiem nelikumīgiem, neētiskiem gadījumiem, atšķiras. Tā var būt saistīta ar paša informācijas sniedzēja pārliecību par ziņošanas nozīmi, kas balstīta uz ziņotāja morāliem apsvērumiem par pieņemamu vai nepieņemamu rīcību, vai arī tas notiek tikai īpašos gadījumos, kad ziņotājs uzskata, ka izdarītais pārkāpums ir bijis pārāk rupjš.

Trauksmes celšana organizācijas ietvaros bieži vien tiek vērtēta kā īpaši nozīmīga, jo institūciju vadībai ir svarīgi būt pirmajai, kas uzzina par nekārtībām tās ietvaros. Priekšnoteikums, lai indivīds ziņotu, ir viņa pārliecība, ka negodprātīga rīcība tiek uztverta nopietni. Tādēļ pašām organizācijām būtu jānodrošina, ka to darbiniekiem ir iespējas sūdzēties par pārkāpumiem, skaidri nosakot kritērijus, kāda rīcība ir ļaunprātīga, un ziņotājiem nodrošinot konfidencialitāti. Efektīvs mehānisms var novērst ne tikai pašu problēmu, bet arī citas blakus parādības, kā negatīvs organizācijas tēls, kas neapšaubāmi tiek radīts, ja darbinieki vairāk paļaujas un ziņo ārpus organizācijas institūtiem. Nepastāvot iekšējam mehānismam, kā tiek uzklausīti darbinieki, cilvēks to vienalga izstāsta tuvākajiem draugiem vai ģimenei un tādējādi informācija tiek izplatīta. Pieņemot un reaģējot uz darbinieku sūdzībām, organizācija veicina darbinieku lojalitāti un darbojas kā preventīvs mehānisms, lai novērstu nelikumības nākotnē.

Ziņošana ārpus organizācijas atsevišķos gadījumos var būt visefektīvākā, taču kā pirmā institūcija, kurā būtu jāvēršas ar informāciju, ir pati organizācija un tikai gadījumā, ja tur netiek rasts atbalsts, jāziņo ārpus organizācijas ietvariem. Informācija var tikt nodota vai nu tieši vēršoties pie attiecīgajām kārtības nodrošināšanas iestādēm un institūcijām, kuru kompetence ir konkrētais gadījums, vai arī sadarbībā ar medijiem.

Attiecībā uz trauksmes cēlājiem Latvijas sabiedrībā vēl pastāv aizspriedumaina attieksme, uztverot šādus cilvēkus drīzāk kā neuzticamus darbiniekus vai kolēģus, nespējot novērtēt viņu rūpes par likumu, ētikas normu pārkāpumiem attiecīgajā darba vidē. Latvijā vēl nav izveidojies pilnīgs priekšstats par to, kas ir trauksmes cēlājs un ka šim jēdzienam nav tas pats saturs, ko padomju laikos saprata ar negatīvā nozīmē lietoto jēdzienu „stukačs”.

Koruptīviem noziegumiem ir tādas īpašības, kas trauksmes cēlāju lomu un nozīmīgumu būtiski palielina atšķirībā no citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Proti, korupcija parasti ir slēpts darījumus, kurā, pie tam, abas iesaistītās puses gūst noteiktu labumu, kā arī nav tiešā veidā redzams korupcijas „upuris”. Šādi darījumi vairākumā gadījumu ir slēpti no sabiedrības acīm, tādēļ ikvienas personas, kurai ir kaut niecīga informācija par iespējamiem pārkāpumiem, vai arī kura pati ir uzrunāta, ar nolūku iesaistīt koruptīvā darījumā, gatavība novērst šādu pārkāpumu, ziņojot atbildīgai institūcijai var būt izšķiroša noziegumu novēršanā vai atklāšanā.

Projekts “Cel trauksmi skaļāk: trauksmes cēlāju veicināšana” (“Blowing the Whistle harder: Enhancing Whistleblower Project”) tiek īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu (projekts nr.:30-CE-0179219/00-65). Par projekta saturu pilnība atbild "Sabiedrība par atklātību - Delna", un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.