- 2004.gadā laikraksts “Diena” vērsās pie ģenerālprokurora lūdzot izvērtēt iespējamo A.Loskutova interešu konfliktu, pieņemot lēmumus par savu padoto Sandru Šimkus, ar kuru viņam ir kopdzīve, līdz ar to tieši vai netieši ar lēmumu ietekmējot arī savas personiskās vai mantiskās intereses. Ģenerālprokuratūras pārstāvis tolaik laikrakstam atbildēja, ka kopdzīves esamība pēc Civillikuma nav uzskatāma par laulību, līdz ar to A.Loskutovu un S.Šimkus tobrīd nevarēja uzskatīt par laulātiem. Vienlaikus prokurors norādīja: ja izveidojas situācija, kad amatpersona ir personiski ieinteresēta kādu aktu izdošanā (šajā gadījumā - prēmiju un piemaksu noteikšanā), tad saskaņā ar interešu konflikta novēršanas likumu par šo personisko ieinteresētību būtu nekavējoties jāziņo augstāk stāvošai amatpersonai, KNAB priekšnieka gadījumā – premjeram. Arī premjerministrs A.Kalvītis (TP) solīja izvērtēt A.Loskutova rīcības ētiskumu. Šis interešu konflikts attiecībā pret KNAB darbinieci Sandru Šimku, ar kuru viņam ir kopīgs bērns, tika novērsts tikai 2007.gada maijā, ar premjera rīkojumu funkcijas pieņemt lēmumus par KNAB nodaļas vadītāju Šimku deleģējot KNAB priekšnieka vietniekam

Avots: Diena, LETA

- KNAB priekšnieka amatu A. Loskutovs ieguva 2004. gada 27. maijā ar plašu Saeimas atbalstu. KNAB priekšnieka ievēlēšana tolaik bija karsts kartupelis politiskajām partijām, jo KNAB priekšnieks pieņem lēmumus arī par politiskajām partijām attiecībā uz to finansēšanas likumību un citos gadījumos. A.Loskutova kandidatūru tolaik aktīvi aizstāvēja Zaļo un zemnieku savienība un Tautas partija, lai mazinātu Jaunā laika ietekmi KNAB. Pēc vairākiem gadiem sabiedrībai atklāja, ka šo amatu A.Loskutovs iespējams ieguvis tādēļ, ka piekritis aicinājumam un ticies ar smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu un ar Tautas partijas dibinātāju, trīskārtēju premjerministru Andri Šķēli, jo uzskatījis, ka citādi šajā amatā nevarētu tikt.

Avoti: Diena, LETA, Portāls “Kas notiek Latvijā?”

- Drīz pēc KNAB priekšnieka stāšanās amatā sākās A.Loskutova nesaskaņas ar premjerministru Aigaru Kalvīti (TP), pret A.Loskutovu ierosinot vairākas disciplinārlietas. Skaļākā saistīta ar KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilmāra Bodes atjaunošanu amatā. A.Loskutovs pieņēma lēmumu disciplināri sodīt I.Bodi un pazemināt viņu amatā uz trīs gadiem saistībā ar tiesu izpildītājas Ingas Čepjolkinas lietu. Tieši I.Bodes atrašanās augstajā amatā un pieņemtie lēmumi noteica iznākumus vienā vai otrā izmeklēšanā. Pret I.Bodi vēlāk tika uzsākta un šobrīd turpinās kriminālvajāšana par slepenas informācijas izpaušanu. Tieši vēlme saglabāt izmeklētāju I.Bodi amatā tika norādīta kās viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ A.Lembergs atkārtoti tikās ar A.Loskutovu jau pēc viņa ievēlēšanas amatā. A.Loskutovs publiski komentēja, ka nekādus solījumus A.Lembergam nav devis. Vēlāk atklājās, ka otro tikšanos ar A.Lembergu A.Loskutovs slepeni ierakstīja. Šis ieraksts bija viens no iemesliem, kādēļ tiesa pēc prokuratūras lūguma A.Lembergam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu 2007.gada martā. Apcietinājumā A.Lembergs pavadīja četrus mēnešus.

Avoti: Diena, LETA, Portāls “Kas notiek Latvijā?”

- Pēdējo nedaudz vairāk nekā divu gadu laikā bija divi mēģinājumi KNAB priekšnieku A.Loskutovu atstādināt no amata, otrais beidzās ar amata zaudēšanu.

Pirmajā reizē KNAB priekšnieka krēsls nodrebēja pēc tam, kad biroja darbības uzraugs – premjerministrs pēc trīs mēnešu ilgas Valsts kontroles ziņojuma glabāšanas, ierosināja par ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem izvērtēt KNAB priekšnieka atbilstību amatam. 2007.gada septembra beigās A.Loskutovs tika atstādināts no amata. Šāda premjera rīcība, kā ziņo mediji, pārsteigusi arī pašu valsts kontrolieri I.Sudrabu. Gan prokuratūra, gan pretkorupcijas eksperti uzskatīja, ka neatkarīgi no lietas būtības, atstādināšanas veids nebija likumīgs un drīzāk liecināja par mēģinājumu izdarīt politisku spiedienu uz KNAB darbu. A.Loskutova atbrīvošanas mēģinājums raisīja plašas šaubas par politiķu patieso motivāciju, tai skaitā pastāvēja arī versija par to, ka tā ir politiķu izrēķināšanās ar sev nevēlamu cilvēku. Šādas aizdomas pastiprināja tas, ka tobrīd KNAB bija jāpublisko rezultāti par partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestu pārsniegumiem, kas, kā jau iepriekš bija prognozējams, bija nelabvēlīgi premjerministra partijai, jo KNAB uzdeva atmaksāt valsts kasē pārtērēto summu – vairāk nekā miljonu latu. Toreiz pārkāpumu izvērtēšanai tika izveidotas divas komisijas – viena J.Maizīša vadībā un komisija atzina, ka nepieciešams sakārtot slepenās daļas lietvedību, savukārt otra – M.Skudras (Valsts Civildienesta pārvaldes priekšnieka) vadībā, kura lēma piemērot disciplinārsodu – rājienu. Pēc skaļiem protestiem, Tautas sapulces Doma laukumā, premjerministram Aigaram Kalvītim nācās atkāpties no amata un krita viņa vadītā valdība.

KNAB priekšnieka amatu A.Loskutovs zaudēja pēc tam, kad KNAB publiskoja konstatēto aptuveni 135 000 LVL naudas iztrūkumu 2008.gada vēlā pavasarī. Lai arī naudas nozagšanā tika vainoti divi KNAB darbinieki, A.Loskutovam tika pārmesta iespējamā viņa kā iestādes vadītāja atbildība, nepietiekami nodrošinot iekšējās kontroles sistēmas, kas palīdzētu šādus pārkāpumus novērst. KNAB priekšnieka atbildības izvērtēšanai pazudušās naudas lietā tika izveidota speciāla komisija, kuru vadīja Ģenerālprokurors J.Maizītis. Komisijas atzinumā tika norādīts, ka A.Loskutovs nav nodrošinājis pienācīgu iekšējo un pakļauto amatpersonu darbības kontroli. Nebija pienācīgi izvērtēts pirms gada Valsts kontroles revīzijas atzinumā norādītās nepilnības, kā arī trūka visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas par kriminālprocesos izņemtās naudas glabāšanu, uzskaiti, apriti un saglabāšanu atbilstoši iekšējā audita likumam. Komisijas balsojums par atzinumu bija vienbalsīgs. Kā vēlāk presei skaidroja ģenerālprokurors J.Maizītis, galvenais arguments, kādēļ viņš balsojis par A.Loskutova atbrīvošanu ir tas, ka pārkāpumi viņa kā biroja priekšnieka funkciju izpildē konstatēti jau atkārtoti, taču nekas nav darīts sistēmas sakārtošanai. Vienlaikus J.Maizītis norādīja, ka politiķiem, balsojot par KNAB priekšnieka atcelšanu, būtu jāvērtē ne vien konkrētie pārkāpumi, bet jāvērtē KNAB priekšnieka darbība kopumā un KNAB līdzšinējā veiksmīgā darbība. Pats A.Loskutovs norādīja, ka par KNAB notikušajiem likumpārkāpumiem jūtas morāli atbildīgs, tomēr neuzskatīja, ka viņam tādēļ jāpamet KNAB priekšnieka amats. Vēlāk prokuratūras izmeklēšanā netika gūts apstiprinājums tam, ka nauda piesavināta provokācijas nolūkos, lai panāktu A.Loskutova atlaišanu. Abiem apsūdzētajiem KNAB darbiniekiem Rīgas apgabaltiesa piesprieda reālus cietumsodus.

Avoti: Diena. LETA

4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi

Nav informācijas.

5.Ieņemamie amati un ziedojumi

Nav informācijas.

6. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas

Nav informācijas.