- G.Dāboliņš bija viens no tiem aptuveni 100 iekšlietu struktūru darbiniekiem, kurš no dienesta atvaļinājās brīdī, kad tika mainīts likums, kas atvaļināšanās gadījumā vairs neparedz kompensāciju 3 mēnešalgu, bet tikai vienas mēnešalgas apmērā. Kā ziņots plašsaziņas līdzekļos, G.Dāboliņš parakstīja savu iesniegumu par atvaļināšanos pāris dienas ātrāk nekā sākotnēji bija plānojis, lai saņemtu vēl trīskāršu pabalstu. Viņa mēnešalga bija aptuveni 2500 LVL.

Avots: LETA

- Kā liecina plašsaziņas līdzekļos atrodamā informācija, pret G.Dāboliņu ir tikušas uzsāktas divas dienesta izvērtēšanas. Vienā no tām Valsts Civildienesta pārvalde piemēroja disciplinārsodu – brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam, jo G.Dāboliņš ilgstoši nebija spējis nodrošināt normatīvajos aktos noteikto piemaksu izmaksāšanu robežsargiem par virsstundu darbu un darbu nakts stundās. Tobrīdējais Valsts Civildienesta pārvaldes priekšnieks G.Dāboliņa argumentus par to, ka tas nav ticis izdarīts līdzekļu trūkuma dēļ, atraidīja, norādot, ka tajā laika posmā robežsardze lielus līdzekļus tērējusi vadības līgumu un citu piemaksu izmaksai, kas nav bijuši obligāti maksājumi. Savukārt 2006.gadā tika uzsākta dienesta izmeklēšana par G.Dāboliņa zvanu policistam, kurš Ventspilī aizturēja piedzērušos robežsargu. Plašsaziņas līdzekļos tika izteikts minējums, ka ar šo zvanu G.Dāboliņš vēlējies pārmest policistam par to, ka šis pārkāpums nav noklusēts.

Avots: LETA

- Korupcijas apkarotāji G.Dāboliņu kritizējuši par kūtrumu korupcijas apkarošanā un novēršanā. Laikā, kad G.Dāboliņš vadīja Valsts robežsardzi, tika atklāti vairāki korupcijas gadījumi. Viens no korupcijas skandāliem, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklāja 2006.gadā, ir saistīts ar Valsts robežsardzes amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Kā noskaidroja tiesībsargi, uzņēmumu īpašniekiem bija jāmaksā kukulis 10% apmērā no Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes noslēgto līgumu summas, lai iepirkumos uzvarējušie uzņēmumi arī turpmāk varētu sekmīgi sadarboties ar Valsts robežsardzi, piemēram, piegādāt saimniecības preces, kancelejas preces, veikt automobiļu tehnisko apkopi. Kriminālprocesa ietvaros KNAB ir guvis pietiekamu pamatu uzskatīt, ka gan Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Apgādes dienesta priekšnieks Edgars Lūks, gan Apgādes dienesta inspektors Andris Lorencs ir ļaunprātīgi izmantojuši savu dienesta stāvokli. Kopumā ilgstošā laika posmā no uzņēmējiem par viņu firmu sniegtajiem pakalpojumiem Valsts robežsardzes vajadzībām abas amatpersonas kukuļos saņēma vairāk nekā 3 800 latu. Apgabaltiesa E.Lūkam piesprieda sešu gadu, A.Lorencam – divu gadu cietumsodu. Apelācijas protestu iesniedza prokurors, uzskatot, ka Lūkam piespriestais sods ir pārāk mazs.

Apjomīgāks korupcijas gadījums atklājās 2007.gadā, kad Terehovas muitas kontrolpunktā noziedzīgās grupas līderi, sadarbojoties ar privātpersonām un arī valsts amatpersonām, bija izveidojuši noziedzīgu shēmu un organizēja kravas automašīnu nelikumīgu ārpus rindas robežas šķērsošanu, kontrabandas nelikumīgu apriti un citas nelikumīgas darbības. Kriminālvajāšana tika uzsākta pret 42 organizētās bandas locekļiem, starp kuriem ir arī 23 valsts amatpersonas – robežsardzes un policijas darbinieki. 2008.gada nogalē KNAB izmeklētājs rosinājis saukt pie kriminālatbildības kopumā 12 personas.

Kriminālprocesā iegūtās ziņas liecina, ka atlīdzība par amatpersonu darbībām laika posmā no 2007.gada maija līdz oktobrim ir maksāta, iespējams, par vairākiem desmitiem gadījumu dienā (par katru vidēji 100 – 200 ASV dolāru). KNAB izmeklētājs 2008.gada oktobrī ierosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret septiņām Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes amatpersonām – Austrumlatgales Muitas kontrolpunktu daļas priekšnieka vietnieku, diviem Terehovas muitas kontrolpunkta muitas maiņas priekšniekiem un četriem vecākajiem muitas uzraugiem. Savukārt par kukuļdošanu vai starpniecību kukuļošanā, kas izdarīta atkārtoti, tika rosināts saukt pie kriminālatbildības piecas personas, to vidū – vienu bijušo Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes inspektoru un vienu Ludzas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas inspektoru. Pēc šī gadījuma, KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe atzina medijos, ka korupcija uz robežas ir sevišķi bīstama. Pēc KNAB pārstāves teiktā, tai ir "sistēmisks un organizatorisks raksturs" un norādīja, ka robežsardzei ir jāmaina darbinieku atlases sistēma. Pēdējais izpelnījas asu G.Dāboliņa kritiku, kurš ieteica viņai pašai iestāties robežsardzes dienestā un mēģināt atlasīt darbiniekus.

Avots: KNAB, Diena, LETA

4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi

Nav informācijas.

5. Ieņemamie amati un ziedojumi

Nav informācijas.

6. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas

Nav informācijas.