Vēlēšanu novērošana

Brīvas un godīgas vēlēšanas ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas valsts elementiem, jo tas ir brīdis, kad sabiedrība var īstenot savu uzrauga lomu, izvērtējot politiķu darbību, programmas un solījumus. Kā liecina virkne starptautisku piemēru un arī Latvijas pieredze, viens no izšķirošiem apstākļiem veiksmei vēlēšanās ir plaša publicitāte masu medijos un iedarbīgas politiskās reklāmas, kuru izvietošanai partijām nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Lai vēlēšanas noritētu godīgi, nepieciešami visām partijām vienlīdzīgi spēles noteikumi, citādi var veidoties situācijas, ka vēlēšanās izšķirošais ir partiju turīgums, ne partiju nostādnes vai iepriekšējās darbības izvērtējums, jo ar milzīgu reklāmas apjomu tās var dominēt publiskajā telpā un ietekmēt vēlētāju izvēli. Lai partijas šādus līdzekļus varētu savā rīcībā iegūt, tām jāiegūst savi atbalstītāji un potenciālie ziedotāji. Partiju finanšu eksperti norāda - jo diversificētāki partiju finanšu avoti, jo mazāks risks, ka partijas kļūst atkarīgas no kādām konkrētām interesēm. Līdzšinējā Latvijas pieredze liecina, ka partijas pārtiek no dažu personu apjomīgiem ziedojumiem, tādēļ tas paaugstina risku, ka partiju un ziedotāju starpā veidojas atkarības attiecības un partijas kļūst par dažu turīgu personu kabatas organizācijām, ar kuru starpniecību var panākt savtīgu labumu. Uz nelikumīgu vai pret sabiedrības interesēm vērstu politisko partiju finansēšanu, kā vienu no būtiskākajām politiskās korupcijas jomām Latvijā, norādīja arī Pasaules Banka 2000.gadā publicētajā ziņojumā par korupciju pārejas perioda valstīs. Ziņojuma rezultāti stimulēja, ka tika uzsākts darbs pie likuma izstrādes par politisko partiju finansēšanu, šajā procesā aktīvi iesaistījās arī Delna. Tādēļ darbs politiskās korupcijas mazināšanā ir kļuvis par vienu no Delnas darbības prioritātēm. Delna ir aktīvi strādājusi, lai mazinātu politiskās korupcijas izplatību, gan ar likumdošanas iniciatīvām, aktīvi strādājot pie partiju darbības atklātības veicināšanas, gan arī uzraugot partiju darbību, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību gadījumiem, kad partijas pārkāpj partiju finansēšanas noteikumus un aicinātu sabiedrību kritiski izvērtēt partiju darbību. Vēlēšanu kampaņu novērošana palīdz arī atklāt trūkumus normatīvajos aktos, kuru novēršanā notiek aktīvs darbs starpvēlēšanu periodā, tādēļ Delnas darbs ar šiem jautājumiem turpinās, lai arvien pilnveidotu partiju finansēšanas sistēmu.

2009.gada pašvaldību vēlēšanu datu bāze “Vēlēšanas 2009”

Pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām Delna pievērsās jautājumam par partiju atbildīgumu vēlēšanu kandidātu sarakstu veidošanā. Lai mudinātu partijas rūpīgāk izvērtēt vēlēšanu sarakstos iekļauto personu iepriekšējo darbību un tādējādi atbildīgāk veidot piedāvājumu vēlētājiem, Delna vēlēšanu datu bāzē apkopoja publiski pieejamo informāciju par vēlēšanu kandidātiem lielākajās politiskajās partijās Rīgas un Jūrmalas vēlēšanās. Datu bāzes mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību gadījumiem, kad sarakstos iekļauti kandidāti ar neviennozīmīgu reputāciju. Piemēram, ja partijas deputāta kandidātam ir izvirzīta apsūdzība par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās, ja kandidāts ir atradies interešu konfliktā, ja kandidāts ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās, kandidātam ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un viņš/viņa nespēj to pamatot vēlētājiem, kandidātam vai tā pārstāvētajam uzņēmumam ir lieli nodokļu parādi pret valsti, kandidāts vairākkārtīgi ir mainījis politiskās partijas. Kandidāti tika vērtēti pēc publiski pieejamās informācijas, kāda atrodama plašsaziņas līdzekļos, ziņu aģentūru materiālos, datu bāzēs. Ņemot vērā Delnas mērķi veicināt sabiedrības un politiķu neiecietību pret korupciju, atklāta diskusija par to, kā partijas izvēlas kandidātus, veidojot vēlēšanu sarakstus, varētu potenciāli kalpot šī mērķa sasniegšanai. Datu bāze tika veidota projekta “Cik demokrātiskas ir Latvijas politiskās partijas – vēlēšanu kandidātu izvirzīšanas kārtība un kritēriji 2009.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā un Jūrmalā” ietvaros, ko finansiāli atbalstīja Sorosa fonds – Latvija. Ar datu bāzi var iepazīties šeit.

Administratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām un 2006.gada Saeimas vēlēšanām

Ņemot vērā arvien pieaugošās partiju grūtības piesaistīt plašus ziedojumus partiju vajadzībām, kā arī stingros ierobežojumus partiju tēriņiem kampaņās, ievērojami pieaug risks, ka partijas kampaņas vajadzībām meklēs citus kampaņu finansēšanas veidus, lai veicinātu lielāku partijas atpazīstamību. Publiskā amata un tā pienākumu izpildei nepieciešamie līdzekļi var tikt izmantoti kā nozīmīgs partiju priekšvēlēšanu kampaņu ierocis. 2004.gada nogalē Delna pievērsās līdz tam neskartai, bet ļoti nozīmīgai tēmai – valsts vai pašvaldību resursu izmantošanas novēršanai priekšvēlēšanu kampaņās. Ar to Delna saprot sabiedrības dāvātās uzticības, varas un autoritātes ļaunprātīgu izmantošanu, lai gūtu papildu priekšrocības, nodrošinot savas personīgās vai politiskās partijas pārvēlēšanas iespējas. Valdošajām partijām jau a priori ir priekšrocības lielāka finansējuma piesaistei partijas vajadzībām, taču arī ieņemamie amati un tiem piederošie resursi var būtiski ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Varas jeb administratīvie resursi - kā iespēja lemt par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu sadali, piekļuve masu medijiem, tiesības pieņemt lēmumus un amatam piederošā autoritāte - var tikt izmantota populistiskiem un savtīgiem nolūkiem priekšvēlēšanu laikā.

Gan pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, gan arī pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām Delna novēroja virkni gadījumu, kad pie varas esošās politiskās partijas izmanto savas varas pozīcijas, lai veicinātu pārvēlēšanu, piemēram, izmantojot publiskām amatpersonām piemītošo autoritāti, kā amatpersonām piedaloties virknē publisku pasākumu, kas netieši varētu tikt uzskatīti par priekšvēlēšanu aģitāciju, piemēram, premjerministra A.Kalvīša braucieni darba vizītēs pa Latviju pirms vēlēšanām, kuri sakrīt ar partijas priekšvēlēšanu aktivitātēm A.Kalvīša apmeklētajās pilsētās, ar partijas atribūtiku utt. Tāpat tika secināts, pa priekšvēlēšanu kampaņu vajadzībām tiek pakārtota lēmumu pieņemšana, īpaši uz attiecībā uz sociāli mazaizsargātām grupām, piešķirot pabalstus, bonusus. Tāpat arī politiku īstenošana, piemēram, ministrijām veicot plašas sabiedrības aptaujas īsi pirms vēlēšanām, ar kurām vienlaicīgi tiek vairota ministra atpazīstamība, piemēram, aptaujas anketās norādot informāciju par ministra dzīves gājumu utt. Ar būtiskākajām konstatētajām problēmām, kā arī rekomendācijām, kā mazināt administratīvo resursu izmantošanu, var iepazīties projekta ziņojumos, kurus var izlasīt šeit: „Administratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām” un “Administratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 2006.gada Saeimas vēlēšanām”.

Citi resursi:

Stafecka L. „Kompleksā pieeja” valsts sagrābšanai Portāls Politika.lv, 13.02.2007. Raksta versija angļu valodā  

Timofejevs P., Stafecka L. Kā tiek izmantoti pašvaldību resursi pirms vēlēšanām? Diena, 16.12.2004. Administratīvo resursu izmantošana vēlēšanās: Jaunzēlandes, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Polijas salīdzinājums.

2002 “Atklāti par 8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm”

Paplašinot pirms 2001.gada pašvaldību vēlēšanām aizsāktās aktivitātes, kas vērstas uz lielāku partiju finanšu atklātību, Delna un Sorosa fonds – Latvija īstenoja kopprojektu “Atklāti par 8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm”, kura ietvaros analizēja gan partiju publicitāti medijos, gan arī ienākumus un izdevumus priekšvēlēšanu kampaņā. Viens no pētījuma secinājumiem bija, ka 8.Saeimas vēlēšanas visām partijām kopā izmaksās aptuveni 4 miljonus. Šāda kopsumma nozīmē, ka, saskaņā ar oficiāli deklarēto, partijas kopā priekšvēlēšanu aģitācijai uz vienu balsstiesīgo vēlētāju varētu iztērēt 2.8 latus. Tas ir augsts rādītājs, pat salīdzinot ar attīstītajām rietumu demokrātijām. 2002.gada jūnijā Saeima pieņēma grozījumus politisko partiju finansēšanas likumā nosakot, ka mēnesi pirms vēlēšanām partijām jāsniedz atskaites par to priekšvēlēšanu aģitācijai izdoto, kā arī Internetā jāpublisko to ziedotāju saraksti. Šis bija pirmais likumdevēja solis pretī lielākai atklātībai partiju finansēs, un pavēra plašākas iespējas sabiedrībai uzdot partijām daudz precīzākus jautājumus un ieskatīties partiju “virtuvē”, kas šajā projektā tika arī veiksmīgi izmantots.

Projekta materiāli:

Politisko partiju izdevumu – ieņēmumu analīze pirms 8. Saeimas vēlēšanām. 2002.gada 1.oktobrī Iespējamās slēptās reklāmas gadījumu analīze medijos pirms 8. Saeimas vēlēšanām 

Citi resursi:

Voika I. Kā naudu tērē, tā valsti vadīs. Diena, 17.10.2003  

Voika I. Likumam jāprasa atklāta spēle. Portāls Politika.lv 02.10.2001

2001 “Atklātība partiju finansēšanā”

2001.gada pirmajā pusgadā tika īstenots pirmais plašākais partiju finansēšanas jautājumu pētījums ar augsta līmeņa dažādu nozaru ekspertu līdzdalību tā veidošanā un īstenošanā. Delnas un Sorosa fonda – Latvija kopprojekts “Atklātība partiju finansēšanā” tika īstenots, lai pievērstu sabiedrības uzmanību pašas sabiedrības kontroles iespējamībai un panāktu lielāku atklātību un pārskatāmību partiju finanšu plūsmās un atskaites sistēmās sabiedrībai. Projekta galvenais izpētes objekts bija 2001.gada priekšvēlēšanu kampaņā iztērētie partiju finanšu līdzekļi. Gūtie secinājumi un ieteikumi, kā uzlabot partiju finansēšanas atklātību un uzticību sabiedrībā Latvijā, apkopoti projekta ziņojumā. Projekta ietvaros tika veikts arī mediju monitorings presē un televīzijā.

Lai pārliecinātos par žurnālistikas profesionālo pamatprincipu ievērošanu pirmsvēlēšanu periodā un atklātu iespējamos slēptās reklāmas gadījumus presē, no 2001.gada 10.februāra līdz 10.martam tika analizēti divpadsmit populārākie nacionālās un reģionālās preses izdevumi latviešu un krievu valodā - Lauku Avīze,Diena, Neatkarīgā Rīta Avīze, Rīgas Balss, Panorama Latvii un Čas, kā arī Liesma, Rēzeknes Vēstis, Million, Zemgales Ziņas, Kurzemes Vārds un Ventas Balss. Pētījumā identificētas 232 publikācijas, kas vieš aizdomas par slēptu politisko reklāmu pirms pašvaldību vēlēšanām. Pētījumā atklājās piecas biežāk sastopamās problēmas - kandidātu vai sarakstu reklamēšana, kas nav apzīmēta kā politiskā reklāma (55 gadījumi); informatīvi materiāli, kas nodrošina pozitīvu publicitāti kandidātiem vai nomelno tos (47); pozitīvas intervijas (33); vienpusīgums informatīvajos materiālos (24); ar politiku nesaistīta pozitīva publicitāte kandidātam (22). Visbiežāk pārkāpumi konstatēti krievu presē (62% no kopskaita), bet vietējos laikrakstos publicēti 24% aizdomīgo rakstu.

Ar pētījumu var iepazīties šeit.

Līdzīgs monitorings šai laikā tika veikts arī Latvijas Televīzijas kanālos. Tā mērķis bija noskaidrot, vai TV kanālos pirmsvēlēšanu laikā parādās materiāli, kas varētu tikt klasificēti kā slēptā politiskā reklāma. Projekta ietvaros no 2001. gada 28.februāra līdz 12. artam tika monitorēti četri televīzijas kanāli - LTV-1, LTV-2, LNT un TV3, kopumā raidījumi aptuveni 20 000 minūšu ilgumā.

Tika konstatēts, ka visos TV kanālos pirmsvēlēšanu laikā bija atrodami materiāli, kas varētu tikt uzskatīti par slēpto politisko reklāmu.  Gadījumi norāda uz būtisku žurnālistikas profesionālo un ētikas principu pārkāpšanu, kas var būt gan TV raidījuma uzpirkšanas, gan arī neprofesionalitātes rezultāts. Visvairāk pārkāpumu gadījumi pārkāpumi ir saistīti ar to, ka atsevišķi politiķi atkārtoti parādās dažos raidījumos, kuros žurnālisti politiķiem uzdod vieglus un patīkamus jautājumus. LNT raidījumos kopumā tika atrasti 109 gadījumi, kas varētu tikt uzskatīti par pārkāpumiem (51% no kopskaita), LTV-2 tika atrasti 78 gadījumi (36%), TV3 - 15 gadījumi (7%) un LTV-1 - 13 gadījumi (6%).

Ar pētījumu var iepazīties šeit.